Ekoloģija

Ekoloģija raksturo organisma un vides savstarpējās attiecības. Šajā aspektā koka ēka ir gluži vai radīta kā ideāls cilvēka dzīves miteklis – fizioloģiskais un psiholoģiskais dialogs starp vidi un cilvēku tieši koka mājās ir visdabiskākais, veselīgākais un harmoniskākais, un ir vesela virkne argumentu, kas to pamato.

Koka karkasa māju mikroklimats labvēlīgi iedarbojas uz veselību

GAISA MITRUMA REGULĀCIJA

Koka kā materiāla viena no raksturīgākajām iezīmēm ir mijiedarbība ar apkārtējo vidi, veicot gaisa mitruma regulāciju. Pateicoties īpašībai, kuru sauc par koksnes līdzsvara mitrumu, koka ēku iekštelpās saglabājas dabisks gaisa mitruma balanss. Tas darbojas šādi – ja gaisa mitrums apkārtējā vidē paaugstinās, koks sāk to uzsūkt sevī, savukārt, ja gaiss kļūst pārāk sauss, tas atkal izgaro uzkrāto mitrumu atpakaļ. Tēlaini sakot, koka telpas „elpo”. Šādā veidā darbojas gan koka ēku sienas, gan koka grīdas, un tas palīdz saglabāt nemainīgu, dabisku un veselīgu mikroklimatu koka mājās dzīvojošajiem – lūk, kāpēc koka ēkas tiek dēvētas par „visdraudzīgākajām” cilvēkam! Ēkas, kas būvētas no citiem materiāliem, nespēj šādi pielāgoties, tajās ļoti bieži ir pārāk daudz mitruma, parādās pelējums, gaiss ir neveselīgs.

MAZ PUTEKĻU

Cits interesants koka ēku iekštelpu faktors ir tas, ka tajās mēdz būt ļoti maz putekļu. Putekļu rašanās iemesls ir statiskā elektrība, taču koka elektrostatiskās īpašības neļauj šai elektrībai uzkrāties telpā. Tieši tāpēc cilvēkiem ar dažādām alerģijām iesaka dzīvot koka mājās (putekļi ir viens no galvenajiem alerģiju izraisītājiem).

LIELISKA SKAŅAS IZOLĀCIJA

Koka karkasa mājām ir labāka skaņas izolācija nekā mūra mājām

Neatkarīgos pētījumos konstatēta vēl kāda koka karkasa ēku priekšrocība – to sienas ir ar labāku skaņas izolāciju nekā mūra ēku sienas. Īpaši noderīgi tas varētu būt tiem, kas savu māju iecerējuši būvēt lielceļu vai kādu citu pastāvīgu trokšņu avotu tuvumā.

POZITĪVI IETEKMĒ PRĀTU

Koka ēku dzīves vides veselīgums un piemērotība cilvēkam izpaužas ne tikai fizioloģiski (minētie mikroklimata apstākļi labvēlīgi iedarbojas uz plaušām, elpošanas sistēmu), bet arī psiholoģiski. Ir noskaidrots, ka koka „siltās” krāsas un dabiskais izskats pozitīvi ietekmē prāta stāvokli, nomierina nervu sistēmu un nodrošina lieliskus apstākļus relaksācijai, pārnākot mājās pēc saspringtas darba dienas. Izdariet nelielu eksperimentu paši savā prātā – uz mirkli iztēlojieties koka, pēc tam parastās blokmājas iekštelpu sienas un griestus. Kurā brīdī prātu pārņēma patīkamākas emocijas? Kurā no šīm telpām Jūs labprātāk vēlētos uzturēties?
Ir tikuši veikti vairāki zinātniski pētījumi, kas apstiprina koka telpu lielisko mikroklimata regulāciju. Japānas pilsētā Hamakitā divstāvu koka karkasa ēkas mikroklimats tika pētīts, mērot un salīdzinot gan iekštelpu, gan ārpuses gaisa temperatūru, kā arī relatīvo mitrumu gadu ilgā periodā. Pētījumā tika konstatēts, ka iekštelpu mikroklimats darbojas kā „amortizators” – tas ievērojami samazina temperatūras un relatīvā gaisa mitruma svārstības salīdzinājumā ar ārējās vides klimata izmaiņām, nodrošinot vienmērīgus mikroklimata apstākļus. Iegūtie dati liecināja, ka iekštelpu gaisa temperatūra un relatīvais mitrums koka ēkas iekšienē mainījās tikai par 1/5 līdz 1/3 daļu no šiem pašiem ārējās vides parametriem. Iekštelpās temperatūra saglabājās nedaudz augstāka, bet relatīvais gaisa