Pasīvās mājas būvniecība

Pasīvās mājas koncepcija ir zema energopatēriņa ēku būvniecības standarts, kas tiek nemitīgi pilnveidots un uzlabots. Šeit ir nepieciešama ļoti laba, uz zināšanām balstīta plānošana un rūpīga standartu ievērošana visā projekta gaitā. Rūpīgi izplānota un būvēta māja prasīs pavisam niecīgus ieguldījumus ēkas apkurei.

Galvenie būvnosacījumi pasīvajām ēkām :
  • Izcili augsta siltumizolācijas pakāpe;
  • Logu rāmji ar ļoti labu pretestību siltuma zudumiem, trīskāršā stikla pakete ar augstu siltumizolācijas pakāpi;
  • Konstrukcijas un savienojumu mezgli bez „aukstuma tiltiņiem”;
  • Tvaiknecaurlaidīgs ēkas ietvars;
  • Komfortabla gaisa apmaiņa ar efektīvu siltummaini.
Lai sasniegtu pasīvo māju augstos standartus, nepieciešama ļoti rūpīga pieeja mājas plānošanā un būvniecībā. Liela nozīme ir visam, gan mājas novietojumam (garākajām fasādēm un lielākajiem logiem jābūt pavērstiem uz dienvidiem), gan kompaktam arhitektoniskajam veidolam (pēc iespējas mazāka ārsienu platība, izvairoties no dažādām izbūvēm, kuras samazina ēkas energoefektivitāti), gan daudziem citiem faktoriem (solārās enerģijas izmantošana, telpu plānojums, efektīvas ventilācijas sistēmas ierīkošana ar siltā gaisa apmaiņu-rekuperācija, utt.). Pašas energoefektivitātes nodrošināšanā izšķiroša nozīme ir ēkas konstrukciju blīvumam, kas panāk kontrolētu gaisa caurlaidību caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Kā, nodrošinot konstrukciju gaisnecaurlaidību, tiek panākts, ka māja „elpo”? Pasīvajā mājā to nodrošina ventilācijas sistēma, kas veic kontrolētu gaisa apmaiņu. Tas ir labāks ventilēšanas veids nekā gaisa infiltrācija caur spraugām, jo spraugas konstrukcijās rada kondensāta veidošanos un pelējuma sēnītes draudus. Pasīvajā mājā tas nav iespējams. Pasīvās mājas konstruktīvie risinājumi var būt dažādi. Uzņēmums pasīvo māju celtniecībā pielieto koka karkasa paneļu tehnoloģiju.
Kā var sasniegt pasīvās mājas standartus?

  • —U vērtība (siltumvadāmības koeficients) norobežojošām konstrukcijām ne lielāka par 0,10 W/m2K
  • —Ug vērtība( siltumvadāmība stiklojumam) logam mazāka par 0,8 W/m2K, saules g(...) ne mazāks par 50%, lai ziemas mēnešos nodrošinātu pozitīvu enerģijas bilanci
  • —UW vērtība (siltumvadāmība loga rāmim) mazāka par 0,8 W/m2K. Pie šīs pozīcijas ievērtējama arī loga iebūves tehnoloģija un kvalitāte. Parastie koka pakešlogu rāmji neatbilst šiem kritērijiem
  • —Jānodrošina pietiekams ēkas norobežojošo konstrukciju blīvums (ēka jāietērpj gaisnecaurlaidīgā apvalkā). To var nodrošināt tikai ar augstvērtīgiem blīvēšanas materiāliem.
  • —Ventilācijas sistēma ar siltuma atguvi vismaz 75% un enerģijas patēriņu ne lielāku par 0,45 W uz kubikmetru. Pieplūstošā āra gaisa „uzsildīšana” izmantojot zemes siltumu ziemā un „atdzesēšana” izmantojot zemes vēsumu vasarā
  • —Izolētas ūdens, apkures un ventilācijas caurules un vadi
  • —Enerģiju taupošas mājsaimniecības elektroiekārtas, apgaismes lampas
  • —Pareizs ēkas novietojums pret debess pusēm, ēnojuma nodrošināšana vasarā




Pasīvās mājas standartam atbilstoši nosiltināta konstrukcija ir ar siltumizolācijas slāni vidēji 30-50cm, bez „aukstuma tiltiņiem” un ar sevišķi blīvu ārējo ēkas apvalku (tvaikizolāciju). Enerģijas ekonomiju nodrošina arī jaunās paaudzes logi ar trīskāršo stiklu un vairākslāņu rāmja konstrukciju, kas nodrošina pat lielāku enerģijas ieguvumu no saules, nekā siltuma enerģijas patēriņu caur logiem ziemas mēnešos. Kontrolēta telpu ventilācija nodrošina regulāru svaiga gaisa apmaiņu telpās un, pielietojot siltummaini, līdz minimumam samazina siltuma zudumus caur ventilācijas sistēmu. Šie trīs soļi garantē zemas enerģijas patēriņa mājas standartu sasniegšanu.